Definīcija: Teikums, kurā ir tikai viens gramatiskais centrs un kuru veido vairāki uz sintaktisko sakaru pamata saistīti vārdi (vai arī viens vārds) noteiktā gramatiskā formā. ◊ vienkārša teikuma struktūras shēma (sk.); vienkāršs nepaplašināts teikums (sk.); vienkāršs paplašināts teikums (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
