Definīcija: Pamatrādītājs, pēc kura līdzskaņu aprakstā nosauc atšķirības artikulācijas šķēršļa novietojumā. Piemēram, latviešu valodā pēc artikulācijas vietas izšķir alveolārus, bilabiālus, dentālus, labiodentālus, palatālus un velārus līdzskaņus.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007