LV de Brojī vilnis
Definīcija: Jēdziens, ar ko kvantu fizikā raksturo mikrodaļiņu (elektrona, protona, atoma) korpuskulārās un viļņējādās īpašības. Pēc kvantu fizikas, katrai daļiņai ar enerģiju Ε un impulsu ρ atbilst vilnis ar frekvenci ν = E/h un viļņa garums λ = h/p, kur h ir Planka konstante. Šo vilni nosauca par de Brojī vilni. Viļņa garums atkarīgs no daļiņas masas un ātruma. Makroskopiskiem ķermeņiem tas ir tik niecīgs, ka to viļņējādās īpašības praktiski var neievērot. De Brojī viļņa jēdzienu 1924. gadā ieviesis L. V. de Brojī, un tam bija svarīga nozīme kvantu mehānikas attīstībā.
B. Rolovs. Par fiziku un fiziķiem. Fizikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 1989
