Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: The union of European countries into one single market established under the Treaty of Rome in 1957. (Formerly known as the European Community or EC.) Directives have been developed to standardize member states in Europe into a common market by removing frontier fiscal barriers.

Definīcija: Eiropas valstu apvienība, kas izveidota 1993. g. 1. novembrī, pamatojoties uz Māstrihtas līgumu. Δ ir Eiropas Kopienas darbības pārņēmēja un saglabā visas tās struktūrvienības (sk. Eiropas Kopiena). Δ ir apņēmusies veikt visus Eiropas Kopienas izvirzītos uzdevumus: veicināt sadarbību tiesību un drošības jomā, vienotas politikas izveidošanu zinātnē, tehnikā, tehnoloģijā, vides jautājumos, satiksmē, rūpniecībā, izglītībā, pilsonības u. c. jautājumos.