Definīcija: Elektriskā tīkla daļa, kas savieno elektrostacijas savā starpā un ar patēriņa rajoniem. Elektriskais pārvades tīkls parasti ir ar 110 kV vai lielāku nominālo spriegumu.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997