Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.

Definīcija: 1. Pircēja uzdevums pārdevēja izvēlētai bankai samaksāt par preci, pretī saņemot dokumentu vai citādu šī darījuma apstiprinājumu. Δ dod pārdevējam garantiju, ka, gadījumā ja preču nosūtīšanas dokumenti būs noformēti pēc noteikumiem, viņš saņems samaksu.
2. Naudas dokuments, kuru banka izdod juridiskai vai fiziskai personai kā kredītvēstuli citai bankai, ar kuru tai ir savstarpēji norēķini. Δ nozīmē rīkojumu izmaksāt norādīto naudas summu Δ uzrādītājam. Norādīto summu banka noraksta no Δ saņēmēja konta (ja viņam tāds ir bankā), vai arī klients iemaksā šo summu bankā apmaiņā pret Δ. Šādu norēķinu formu izmanto, lai nebūtu jāpārvadā skaidra nauda. Pastāv šādi Δ veidi: 1) atklātais Δ, kuru pircējam nav tiesību atsaukt un kurš nedod viņam nekādas garantijas (tāpēc to izmanto reti); 2) neatsaucamais Δ, kuram ir divi paveidi: a) neatsaucamais apstiprinātais Δ, kad pārdevēja banka garantē maksāšanas noteikumu ievērošanu; b) neatsaucamais neapstiprinātais Δ, kad pārdevēja banka tikai informē, ka atvērts Δ, bet negarantē darījuma samaksu (šajā gadījumā par līguma maksāšanas noteikumu ievērošanu atbild tikai pircēja banka); 3) pārveduma Δ, kuru izmanto, ja piegādātājs piegādā ne tikai pašu ražotās preces, bet arī iepirktās (šajā gadījumā izdevīgāk ir atvērt pārveduma Δ, no kura var izdarīt samaksu tiešā veidā ne tikai galvenajam piegādātājam, bet arī palīgpiegādātājiem); 4) cirkulārais Δ — bankas instrukcija savam ārzemju aģentam samaksāt klienta pārvedu vekseļus noteiktās summas robežās; 5) kompensējošais Δ — Δ, kas atvērts uz cita Δ pamata; 6) atsaucamais Δ — Δ, kuru bankai ir tiesība atsaukt.