Definīcija: Komplekss grafisks skaņas attēls, kurā skaņas komponenti tiek raksturoti pēc svārstību biežuma (frekvences) un amplitūdas (galvenokārt intensitātes). Akustisko spektru plaši izmanto valodas skaņu analīzē.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007