Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: 1. Mantas īres līguma veids, ko savstarpēji noslēdz mantas īpašnieks un tās lietotājs. Tūrismā populāra ir transporta līdzekļu (automašīnu, velosipēdu, laivu, motociklu, plostu u. c.), tūrisma inventāra (telšu, alpīnistu ekipējuma, akvalangu u. c.), būvju (peldbaseinu, viesnīcu, piestātņu u. c.) un infrastruktūras objektu noma.
2. Process, kad valstij, pašvaldībai, juridiskai vai fiziskai personai piederošais vai lietojumā esošais īpašums tiek nodots citai personai lietošanā par maksu. Par nomas noteikumiem un termiņiem puses vienojas, noslēdzot nomas līgumu.
Sk. arī nomas līgums