-
EN assimilation
LV asimilācija
RU ассимиляция
DE Assimilation; Angleichung
Definīcija: Sabiedrībā — pielāgošanās, piemērošanās konkrētajiem apstākļiem, uzvedības kultūrai, valodas lietojuma paradumiem u. tml.; process, kurā, parasti, mazākuma grupa vai mazāk prestižā sabiedrības daļa pārņem vairākuma grupas vai vairāk prestižās sabiedrības daļas vai vadošās kultūras vērtības, paradumus un valodu. Valodā — valodas vienību savstarpēja pielāgošanās, ko nosaka valodas sistēma. Piemēram, fonētikā — blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, piemēram, vārdā aizsiet [ais.siet] pirms līdzskaņa . balsīgais līdzskanis . asimilējies par .. ◊ lingvistiskā asimilācija; fonētiskā asimilācija; progresīvā asimilācija; regresīvā asimilācija; asimilācija balsīguma ziņā; morfoloģiskā asimilācija; aizguvumu asimilācija
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
LV asimilācija
RU ассимиляция; усвоение
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas terminu vārdnīca — 2006
-
EN assimilation
LV asimilācija
RU ассимиляция; усвоение
DE Assimilation
FR assimilation
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
-
EN assimilation
LV asimilācija
RU ассимиляция
DE Assimilation; Angleichung
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
-
LV asimilācija
RU ассимиляция
Ķīmija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
-
LV asimilācija
RU ассимиляция
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV asimilācija
RU ассимиляция
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
-
LV asimilācija; asimilēšanās; skaņu pielāgošanās
RU ассимиляция; уподобление
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
-
LV iesavināšana; asimilācija
RU ассимиляция
DE Assimilation; Aufbau
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922