Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN flat
LV bemolēts; pazemināts
RU бемольный
DE gesenkt
Definīcija: Fonoloģijā — tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labializācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā. Viena no fonoloģiskajām šķīrējpazīmēm. Piemēram, latviešu valodā patskaņi o, o [o] un u, ū [u] ir bemolēti [+ bemolēti].
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
|