Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēka uzturā, ēdiena gatavošanai u. c. Dažkārt kā dzeramo ūdeni var izmantot arī minerālūdeni un dabiskos avotu ūdeņus. Dzeramajam ūdenim ir noteiktas fizikālās un ķīmiskās kvalitātes prasības. Par kvalitatīvu tiek uzskatīts dzeramais ūdens ar 8ºC līdz 12ºC temperatūru, caurspīdīgs, bezkrāsains, bez smakām un piegaršām, ar noteiktu ķīmisko elementu saturu un daudzumu. Ūdens cietību galvenokārt nosaka kalcija un magnija jonu daudzums. Dienā vidēji cilvēkam nepieciešams 2,5 — 3,0 litri šķidruma, no tā apmēram puse jāuzņem ar dzeramo ūdeni.