EN genetic homeostasis
LV ģenētiskā homeostāze
RU генетический гомеостаз
DE genetische Homeostasis
Definīcija: Gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītajām izmaiņām. Arī organisma spēja dinamiski mainīt genotipa reakciju uz vides apstākļu maiņu tā, ka organisma funkcija būtiski nemainās.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981