EN subordination; hypotaxis
LV pakārtojums
RU подчинение; гипотаксис
DE Subordination; Hypotaxe
Definīcija: Sakars starp sintaktiski nelīdztiesīgām vienībām — neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu), piemēram, lasīt zemenes; Šķiet, ka rīt līs. Salikta teikuma daļu saistījuma apzīmēšanai šajā nozīmē retumis lieto arī terminu hipotakse.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007