Definīcija: The key used by the client and server for all session key generation. The master key is used to generate the client-read key, the client-write key, the server-read key, and the server-write key. Master keys can be exported as simple key BLOBs.
Definīcija: Relāciju datu bāzes pārvaldības sistēmā - unikāls lauks, kas identificē datu bāzes tabulas rindiņu. Šo atslēgu dažkārt sauc arī par galveno atslēgu.
LZA TK ITTEA terminu datubāze
ENmajor key
LVvecākā atslēga
RUглавный ключ
Personālie datori. Angļu-krievu-latviešu skaidrojošā vārdnīca — R., Dati, 1998