EN highway
LV autoceļš
RU автомобильная дорога; автомагистраль
DE Autobahn
FR autoroute
Definīcija: Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas paredzēta noteikta izmēra transportlīdzekļiem braukšanai ar noteiktu ātrumu un normatīvos paredzētām slodzēm. Δ kompleksā ietilpst zemes klātne, ceļa braucamā daļa, mākslīgās būves (tilti, ceļu pārvadi, estakādes, caurtekas, ūdensnovadīšanas ierīces, atbalsta sienas u. c.), ceļu inženierbūves (autobusu pieturas un paviljoni, paātrinājumu joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, pasažieru atpūtas laukumi, sniega aizsega apstādījumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas), valsts ceļu dienesta ēkas un būves (ražošanas bāzes, būvmateriālu un kaisāmā materiāla novietnes u. c.), ceļu aprīkojumi (ceļa zīmes, luksofori, aizsargbarjeras, vertikālais un horizontālais marķējums u. c.), gaisa telpa un zemes dzīles ceļu zemes nodalījuma joslā. LR Δ iedala: 1) pēc Δ nozīmes: valsts Δ (kas var būt — galvenie valsts Δ, kuri savieno LR Δ tīklu ar citas valsts Δ tīklu vai LR galvaspilsētu ar rajonu administratīvajiem centriem; 1. šķiras valsts Δ, kas savieno rajonu administratīvos, saimnieciskos un kultūras centrus vai šos centrus ar valsts Δ; 2. šķiras valsts Δ, kas ir visi pārējie Δ, kurus par tādiem noteikusi LR Satiksmes ministrija pēc vienošanās ar pašvaldībām), pagastu Δ, uzņēmumu Δ (lauksaimniecības, mežsaimniecības u. c.) un māju Δ (kurus lieto nedaudzas saimniecības un kuri nesavieno citus svarīgākas nozīmes ceļus); 2) pēc Δ seguma veida: asfaltēti Δ, grantēti Δ un zemes Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
