Definīcija: Nobriedis ziedauga sievišķais gametofīts, kas izveidojas makrosporoģenēzes rezultātā. Vairumam segsēkļu dīgļsomā atrodas astoņas ģenētiski vienādas haploidālas šūnas. No četrām šūnām, kas novietojušās vienā dīgļsomas galā (pie t. s. mikropiles), trīs veido olšūnas aparātu, kurā ietilpst viena olšūna un divas sinergīdas. Pēc apaugļošanās attīstās tikai olšūna, bet sinergīdas sairst. Divas šūnas dīgļsomas centrā saplūst un veido dīgļsomas centrālo šūnu, no kuras segsēkļiem pēc apaugļošanās veidojas endosperma. Trīs no četrām šūnām (antipodiem) dīgļsomas halazālajā daļā norobežojas un netiek apaugļotas, bet ceturtā saplūst ar vienu no četrām dīgļsomas pretējā pola šūnām.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981