EN phonological mark
LV fonoloģiskā zīme
RU фонологический знак
DE phonologisches Zeichen
Definīcija: Zīme, ko izmanto fonoloģiskā pierakstā, lai norādītu uz kādas fonoloģiskas pazīmes piemitību, maiņu vai apstākļiem, piemēram, plus zīme norāda, ka pazīme piemīt, mīnus zīme —, ka nepiemīt; slīpās iekavas norāda, ka segments ir fonēma; diēza zīme norāda vārda robežu; horizontāla bulta norāda, ka fonēma mainās par kādu citu; slīpsvītra atdala norādi par fonētisko pārmaiņu no norādes par fonētisko apkaimi, kurā šī parādība konstatēta; horizontāla svītra aizstāj likumam pakļauto skaņu slīpsvītras labajā pusē attiecīgajā fonētiskajā apkaimē u. tml. Piemēram, /k/®/ts//–/i/ latviski jālasa: “Fonēma . pārvēršas par fonēmu . fonēmas ī priekšā”.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
