Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN immigrant
LV imigrants, ieceļotājs
RU иммигрант
DE der Immigrant
Definīcija: Ieceļotājs ārvalstnieks, kurš ekonomisku, politisku, reliģisku, militāru vai citu apstākļu dēļ uz ilgstošu laiku vai pastāvīgu dzīvi ir ieceļojis kādā valstī. Imigrantu tiesības katrā valstī nosaka imigrācijas likumi vai noteikumi. Lielāks skaits noteiktai tautai piederīgo imigrantu jaunajā mītnes valstī var veidot kopienas, kurās piekopj tradicionālu dzīves veidu un parašas, lieto savas tautas valodu, veido tradicionālas kopienas locekļu savstarpējās attiecības. Šādas ieceļojušu imigrantu kopienu apdzīvoti rajoni var kļūt par savdabīgu tūrisma objektu — miniatūru imigrantu dzimtenes kopiju, piemēram, ķīniešu kvartāli Ņujorkā.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
-
EN immigrant
LV ieceļotājs; imigrants
RU иммигрант
DE Immigrant; Einwand[e]rer
FR immigré
Definīcija: Ārvalstnieks, kas iebraucis citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN immigrant
LV imigrants; ieceļotājs
RU иммигрант
DE Immigrant; Einwanderer
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN immigrant
LV ieceļotājs; imigrants
RU переселенец; иммигрант
DE Einwanderer; Immigrant
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
|
