Atrasti 17 termini
|
 |
-
EN induction
LV indukcija
RU индукция
DE Induktion
FR induction
Definīcija: 1. Loģisks slēdziens, kas veikts, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem, un vispārināts uz visu gadījumu kopu.
2. Pētīšanas metode, ar kuru, pamatojoties uz atsevišķu faktu un parādību novērojumiem, tiek konstatētas vispārējas sakarības un likumi.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
LV indukcija
RU индукция
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
-
LV indukcija
RU индукция
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
-
LV indukcija
RU индукция
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
-
LV indukcija
RU индукция
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
|
