Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN incorporation
LV inkorporēšana; inkorporācija
RU инкорпорация
DE Inkorporation
Definīcija: Vairāku morfēmu apvienošana vienā veselumā, kas reizē ir gan vārds, gan teikums. To ievada elementi ar teikuma priekšmeta nozīmi, noslēdz elementi ar izteicēja nozīmi, vidū iekļaujas elementi, kas atbilst papildinātājam, apzīmētājam un apstākļiem. Piemēram, čukču valodā tiatakaanmirkin ‘es nonāvēju treknus briežus’ sastāv no ti ‘es’, ata ‘trekns’, kaa ‘briedis’, nmi ‘nonāvēt’, rkin ‘darīt’. Inkorporācija cieši saistīta ar aglutināciju.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN incorporation
LV inkorporēšana; inkorporācija
RU инкорпорация
DE Inkorporation
FR incorporation
Definīcija: 1. Uzņemšana, pievienošana, piem., jaunu valstu pievienošana savienībai.
2. Korporācijas juridiskā statusa piešķiršana personu grupai.
3. Valsts likumu apkopošana noteiktā kārtībā, nemainot to saturu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
LV inkorporācija; inkorporēšana
RU инкорпорация; инкорпорирование
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
|
