Definīcija: Eksperimentāla valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir tehniskas ierīces, aparāta vai instrumenta izmantošana zinātniskā izmēģinājumā. Ir akustiskās un fizioloģiskās jeb somatiskās instrumentālās metodes.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
