EN deoxyribonucleic acid; DNA
LV dezoksiribonukleīnskābe; DNS
RU дезоксирибонуклеиновая кислота; ДНК
DE Desoxyribonukleinsäure; DNS
Definīcija: Dezoksiribonukleotīdu polimērs. Visizplatītākā ģenētiskās informācijas glabāšanas forma. Eikariotiem pēc dažādo nukleotīdu secības atkārtošanās ir šādas DNS frakcijas: a) satelītiskā frakcija (l–5 % visa genoma DNS). To veido visbiežāk atkārtotās nukleotīdu secības. Satelītiskā frakcija atrodas hromosomu heterohromatīna rajonos, no tās nenotiek transkripcija; b) pārejas jeb kinētiskā frakcija (5–10 līdz 60–70 % visa genoma DNS) ar mazāku atkārtojumu skaitu. Tajā ietilpst blokos apvienoti gēni, kā arī genomā izklaidus izvietoti atkārtojumi. Šās frakcijas DNS kodē gk. tRNS, dažu tipu rRNS un histonu sintēzi; c) unikālās secības frakcija. Sastopama katrā genomā tikai vienā vai nedaudz atkārtojumos. Šo frakciju veido gēni, kas nosaka atsevišķas organisma pazīmes.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981
