Atrasts 1 termins
|
|
-
EN connotation; connotational meaning
LV nozīmes papildkomponents; konotatīvais komponents
RU коннотация
DE konnotative Bedeutungskomponente; Konnotation
Definīcija: Vārda leksiskās nozīmes daļa — nozīmes pamatkomponenta uzslāņojums, kas izsaka runātāja emocionālo attieksmi vai norāda vārda lietojuma sfēru, piemēram, vārds čučēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams sarunvalodā, vārds dusēt izsaka pozitīvu attieksmi un lietojams poētiskajā valodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN connotation
LV konotācija
RU коннотация
DE Konnotation
Definīcija: Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas. Piemēram, vārds mīkstpēdiņš izsaka nievājošu emocionālu attieksmi, tas ir tēlains un lietojams sarunvalodā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
|