Definīcija: Valodas sistēmas potenciālo iespēju un labāko valodas paraugu īstenošana ikdienas saziņas procesā (runā) saistībā ar noteiktu lingvistisko un komunikatīvo (saskarsmes) īpašību kopumu, kas ietver vārdu pareizu izrunu, runas intonējumu, kā arī atsevišķas ekstralingvistiskās pavadparādības — mīmiku, žestu, attieksmi pret runas partneri, runas akta atbilstību konkrētajai runas situācijai. Latviešu valodā tradicionāli ‘runas kultūras’ jēdzienu mēdz ietvert ‘valodas kultūras’ jēdzienā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVrunas kultūra; valodas kultūra
RUкультура речи
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
LVvalodas kultūra
RUкультура речи
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
