Definīcija: Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes. Šāda valoda var veidoties svešvalodas apguves procesā, pārejā no dzimtās valodas uz apgūstamo.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007