Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: A technique used in communications and input/output operations to transmit a number of separate signals simultaneously over a single channel or line. To maintain the integrity of each signal on the channel, multiplexing can separate the signals by time, space, or frequency. The device used to combine the signals is a multiplexer.

Definīcija: A method for combining two or more signals into one.

Definīcija: Loģiskās shēmas "multipleksors" darbināšana.

Definīcija: Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.

Definīcija: Datu pārraides tehnoloģija, kas ļauj diviem vai vairākiem datu avotiem izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls.

Definīcija: 1. Datu pārraides procesa funkcija, kas ļauj diviem vai vairākiem datu avotiem izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls. 2. Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamā slānī.