Definīcija: Tehnisks process, kurā notiek enerģijas uzkrāšana un uzglabāšana. Enerģijas uzglabāšanai izmanto siltumizolētas tvertnes, elektriskos akumulatorus, kondensatorus, ūdens krātuves, gāzes krātuves u.c. iekārtas vai būves.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997