Atrasti 18 termini
|
 |
-
EN science
LV zinātne
RU наука
DE Wissenschaft
FR science
Definīcija: Īpaša cilvēku darbības joma, kurā tiek radītas un pamatotas jaunas teorētiskās atziņas, veikta to apkopošana, sistematizēšana, kā arī meklētas iespējas, kā teorētisko pētījumu rezultātus izmantot praksē. Pēc izpētes priekšmeta un metožu īpatnībām Δ iedala trīs relatīvi patstāvīgās Δ nozaru grupās: dabaszinātnes, sabiedriskās (humanitārās) zinātnes un tehniskās zinātnes. Visu Δ nozaru virzību nosaka sabiedrības vajadzības, katras valsts materiālās iespējas un valsts politika, tās mērķi. Tomēr Δ ir samērā patstāvīga, un tā attīstās straujāk nekā prakse. Pēc attiecībām ar praksi Δ un tās pētījumus var iedalīt: teorētiskajās Δ un pētījumos un lietišķajās Δ un pētījumos.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
EN science
LV zinātne
RU наука
DE Wissenschaft
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
-
EN science
LV zinātne
RU наука
Konsultants. Palīglīdzeklis valodas praksē. 8. laidiens. Dabas aizsardzības termini — 1989
-
LV zinātne
RU наука
Sk. arī: zinātnes
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
-
LV zinātne
RU наука
Sk. arī: zinātnes
Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 12 — R., Zinātne, 1976
|
