EN methods of material consumption rationing
LV materiālu izlietojuma normēšanas metodes
RU методы нормирование расхода материалов
DE Methoden der Materialverbrauchsnormung
FR méthodes de rationnement de la consommation des matériaux
Definīcija: Paņēmienu kopums, ko izmanto izstrādājuma vienības materiālu izlietojuma normas aprēķināšanai. Praksē tiek lietotas šādas Δ: 1) aprēķina metode — vispilnīgākā, kā arī tehniski un ekonomiski vispamatotākā metode, kas tiek lietota, lai izstrādātu progresīvas materiālo resursu izlietojuma normas, veicot nepieciešamo materiālu izlietojuma tehniski ekonomiskos aprēķinus un konkrēto ražošanas apstākļu analīzi; 2) izmēģinājuma metode, kuras pamatā ir konkrētā izstrādājuma vai produkta izgatavošanas procesa novērojumi ražošanas vai laboratorijas apstākļos, mērot materiāla tīro izlietojumu, kā arī materiālu atlikumu un zudumu daudzumu; nosakot normas ar šo metodi, jāņem vērā vispārējās taupības rezervju analīzes, progresīvu darba paņēmienu un metožu izpētes rezultāti; 3) statistiskā metode, kas pamatojas uz datiem par materiālu vidējo faktisko izlietojumu pārskata periodā, ņemot vērā pārmaiņas, kas sagaidāmas nākotnē; šo metodi var izmantot tikai tad, ja nav iespēju lietot iepriekšminētās metodes.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
