Definīcija: Vispārīgas nozīmes vārds, kura saturu teikumā izvērš un konkretizē vairāki vienlīdzīgi teikuma locekļi. Vispārinātājvārdu no vienlīdzīgajiem teikuma locekļiem atdala ar kolu vai domuzīmi, piemēram, Esmu iepazinusi visu: gandarījumu un vilšanos, izmisumu un triumfu, tukšumu un piepildījumu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
