EN coordination; parataxis
LV sakārtojums
RU сочинение; паратаксис
DE Koordination; Parataxe
Definīcija: Sakars starp sintaktiski līdztiesīgām vienībām — vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, vārdu savienojumiem vai teikuma daļām, piemēram, mazs, bet gudrs; Saule spīd, un lietus līst. Retāk sakārtojuma apzīmēšanai (īpaši attiecībā uz salikta teikuma daļu saistījumu) lieto terminu paratakse.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007