Definīcija: Ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem. Izgudrojis franču pedagogs L. Brails 1829. gadā. Braila raksta pamatā ir 6 reljefi punkti, kurus kombinējot iegūst 63 rakstzīmes.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007