Definīcija: Spēkratu īpašība, kas izpaužas kā spēja ievērot un mainīt kustības trajektoriju pagriezienā atbilstoši vadības ierīču (stūres) uzdotajam virzienam. Pagriežamība var būt nepietiekama, normāla un pārlieka. Pagriežamība atkarīga gan no spēkratu konstruktīvajiem parametriem, gan no kustības režīma un rakstura.
Spēkratu teorijas termini (2006)
LVpagriežamība
RUповорачиваемость
Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 10 — R., Zinātne, 1974
