Definīcija: Spēkratu spēja pretoties apgāšanai garenvirzienā. To raksturo ar rādītājiem, kas nosaka kritisko robežu, kad garenvirziena spēku ietekmē spēkrati sāk gāzties ap priekšējo vai pakaļējo asi.
Spēkratu teorijas termini (2006)
LVgarenstabilitāte
RUпродольная устойчивость (против опрокидывания)
Lauksaimniecības tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 10 — R., Zinātne, 1974