Definīcija: Runas akts, kurā teikuma komunikatīvais tips atbilst tā funkcijai runas situācijā, piemēram, stāstījuma teikums lietots, lai sniegtu informāciju, pamudinājuma teikums — lai rosinātu ko darīt utt.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007