Atrasts 1 termins
|
 |
-
EN radio engineering
LV radiotehnika
RU радиотехника
DE Radiotechnik; Funktechnik
FR radiotechnique
Definīcija: Zinātnes nozare, kas pētī radio izmantošanas metodes un tehniskos līdzekļus informācijas (piem., televīzijas programmu) pārraidīšanai, objektu atrašanās vietas noteikšanai, dažādu procesu vadīšanai no attāluma u. tml.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
-
LV radiotehnika
RU радиотехника
Tehnika. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
-
LV radiotehnika
RU радиотехника
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
|
