Definīcija: Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVdialoģiskā runa
RUдиалогическая речь
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978