Definīcija: Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu — arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām — sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei. Latviešu valodā dzimti parasti izsaka ar galotni, piemēram, nācēj-s, nācēj-a, retāk — ar izskaņu, piemēram, draudz-ene, kalēj-iene, vai leksēmu, piemēram, tēvs, māte; gailis, vista.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENgenus
LVģints
RUрод
DEGattung; Genus
FRgenre
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
ENmode; manner
LVveids; paņēmiens
RUвид; род
DEForm; Art
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995
ENkin
LVģints
RUрод
DEGens; Sippe
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
LVdzimte
RUрод
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
LVģints
RUрод
LAgenus
Agronomijas terminu vārdnīca. Terminoloģija 9. — R., Zinātne, 1973.
