Definīcija: Funkcija, ko vārds vai vārdforma veic attieksmē pret citiem elementiem sintakses vienībā — vārdu savienojumā, teikumā, tekstā. ◊ apstākļa vārda sintaktiskās funkcijas; nenoteiksmes sintaktiskās funkcijas
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
