Atrasti 12 termini
|
 |
-
EN declension; declining
LV deklinēšana
RU склонение
DE Deklinieren
Definīcija: Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana, t. i., gramatisko formu mainīšana dzimtē, skaitlī un locījumā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
EN declension
LV deklinācija
RU склонение
DE Deklination
Definīcija: Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšanas tips — nomenu gramatisko formu kopums un formveidošanas paradigma. Mūsdienu latviešu valodā atkarībā no locīšanas formu sistēmas īpatnībām lietvārdam, piemēram, šķir sešas deklinācijas.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
-
LV deklinācija (ģeod.)
RU склонение
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
LV novirze
RU склонение
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
-
LV deklinācija
RU склонение
Astronomija un ģeodēzija. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
-
LV deklinācija
RU склонение
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978
-
LV deklinācija
RU склонение
LZA TK kartotēka
-
LV deklinācija; deklinēšana; (nomenu) locīšana
RU склонение; деклинация
Valodniecības terminu vārdnīca. — R., LVI, 1963
-
LV deklinācija
RU склонение
Fizika, matemātika, astronomija. LZA TK terminoloģija 2. — R., 1959
-
LV novirze; variācija
RU склонение
DE Variation
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
|
