Definīcija: Vārds, kas konversijas ceļā kļuvis par apstākļa vārdu, piemēram, latviešu valodā lietvārda lokatīva formu adverbējumi ārā, priekšā, zemē, darbības vārdu tupt, skriet, saukt divdabja formu adverbējumi tupus, skriešus, sauktin.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007