Definīcija: Vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis. Patstāvīgi vārdi ir lietvārdi, īpašības vārdi, skaitļa vārdi, vietniekvārdi, darbības vārdi, apstākļa vārdi.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVpilnnozīmes vārds; patstāvīgas nozīmes vārds
RUполнозначное слово; знаменательное слово; самостоятельное слово