Definīcija: Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas, piemēram, latviešu valodā lietotais profesionālisms trafs (no transformators). Latviešu valodas terminu darināšanā šo paņēmienu parasti neizmanto.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENclip-word
LVstrupinājums
RUусеченное слово
DEKurzwort
Definīcija: Vārds, kas darināts, atmetot daļu no motivētājvārda, piemēram, Rū- no personvārda Rūdis, Pī- — no Pīkols. Strupinājumi sevišķi raksturīgi sarunvalodai personvārdu (īpašu iesauku) un slengismu darināšanā.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007