Definīcija: Līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti. Ja hibrīdu produktivitāte ir ievērojami lielāka nekā vecākiem, tad pēdējiem ir augsta kombinatīvā spēja, un attiecīgos hibrīdus sauc par heteroziem hibrīdiem.
Ģenētikas terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1981