Definīcija: Atbilstība literārajai normai, paredzot tās dinamiskumu un valodas tālākas attīstības iespējas. Elastīgā stabilitāte veido normas izpratnes kodolu. Norma ir relatīvi stabila, bet laika gaitā var mainīties. Norma mainās, tomēr nedaudz lēnāk nekā pati valoda.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007