Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā, piemēram, terminoloģijas jomā standartizēšanai pakļauti terminoloģijas darba principi un metodes, definīciju veidošana, terminu vārdnīcas tipi, arī noteiktas tematiskas grupas termini.

Definīcija: Prasību, standartu (normu) izstrādāšana dažādām tautsaimniecības jomām, lai ieviestu tajās noteiktu kārtību, atvieglotu darba organizēšanu, lietu procesu uztveri, paaugstinātu preču un pakalpojumu kvalitāti. Ir šādas svarīgākās Δ jomas: 1) ražošanas Δ — darba organizācijas, kā arī materiālu, detaļu un pusfabrikātu kvalitātes prasību paaugstināšana, lai nodrošinātu kvalitatīvu preču izgatavošanu un pakalpojumu veikšanu; 2) preču Δ — preču kvalitātes standartu noteikšana; 3) dokumentu Δ — īpašu dokumentu veidlapu izgatavošana; 4) grāmatvedības uzskaites Δ — grāmatvedības uzskaites veikšana pēc noteiktas sistēmas un oficiālo pārskatu sniegšana, izmantojot tipveida veidlapas; u. c. Δ veicina unificēšanu un tipizēšanu.