Definīcija: Fonoloģiska ritma pamatvienība, kas sastāv no vairākām zilbēm, no kurām viena zilbe ir uzsvērta vai citādi prosodiski izcelta. Pēda ir centrālā metriskās fonoloģijas vienība. Piemēram, latviešu valodā vārdā cepurīte ir četras zilbes un divas pēdas.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007