Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm

Definīcija: The bill provided by the seller to the buyer for items or services that have been purchased.

Definīcija: A chronological record that describes the changes in value classified as assets, liabilities, expenses, and revenue.

Definīcija: A record - asset, liability, revenue, expense, or owner's equity - traditionally used for recording individual transactions in an accounting system.

Definīcija: Viens no izplatītākajiem finanšu dokumentiem, kuru izraksta preču nosūtītājs un piesūta to saņēmējam samaksāšanai. Preces saņēmējs Δ var samaksāt skaidrā naudā tieši, kā arī veicot bezskaidras naudas norēķinus ar bankas starpniecību.

Definīcija: 1. Uzņēmuma vai iestādes grāmatvedības uzskaitē glabājamās informācijas pamatvienība. Δ atver katram aktīva postenim un pasīva postenim, kuram ir ieņēmumu un izdevumu daļa. Izšķir bilances kontus jeb virsgrāmatā paredzētos, kuru nosaukumus un daudzumu nosaka likums “Par grāmatvedību“, un palīggrāmatās paredzētos Δ, kuru skaitu un nosaukumus atkarībā no lieluma nosaka pats uzņēmums. Nelielam uzņēmumam pietiek ar dažiem desmitiem Δ, bet, piem., starptautiskām sabiedrībām to var būt vairāki tūkstoši. Ar Δ palīdzību atzīmē un aprēķina saimniekošanas rādītājus, atspoguļo noteikta objekta stāvokli un pārmaiņas. Katram Δ ir divas puses — debets un kredīts.
2. Sk. bankas konts.