Definīcija: Tehnoloģija, kas izmantota, izstrādājot pirmo firmas IBM personālo datoru ar cieto disku. Centrālā procesora funkcijas veica mikroprocesors Intel 8086 vai 8088. Šīs klases datoru atmiņas apjoms nepārsniedza 1 megabaitu, kas radīja ievērojamas neērtības to lietotājiem.