Definīcija: Fizikāla skaņas kvalitāte, ko nosaka saspriegtu balss saišu radītu ritmisku svārstību biežums. Jo biežākas svārstības, jo augstāks tonis. ◊ balss tonis; pamattonis; toņa augstums
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVtonis; nokrāsa
RUтон
Krievu-latviešu celtniecības terminu vārdnīca — R., 1998
LVnokrāsa; tonis
RUтон
Krievu-latviešu keramikas tehnoloģijas terminu vārdnīca — R., RTU, 1993
LVtonis
RUтон
Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 15 — R., Zinātne, 1989
LVtonis
RUтон
Radioelektronikas, elektrosakaru, automātikas un skaitļošanas tehnikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 6 — R., Liesma, 1968
LVtonis
RUтон
Fizikas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 5 — R., LVI, 1964
LVtonis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
LVskanis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
LVtonis
RUтон
DETon
Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca. — R., 1922
ENtone
LVtonis
RUтон
DETon
Mehānikas terminoloģijas vārdnīca. — R., LNMK, 1997